Pārāk skaļa dzīve, pārāk karstā kafijā, pārāk jaukas brīvdienas un trakas idejas, lai kaut mirkli apstātos un sāktu darīt to, kas tiešām nepieciešams. Labprātāk aiztrauktos nezināmā tālumā, izpeldētos trakā ballītē un uzrakstītu odu roka vēsturei. Ļautiņi vienmēr smaida par „pavasarī pazudušajiem” , bet manā gadījumā galvu pazaudēju septembrī un vēderā neskraida mazi tauriņi, bet rudenīgas lapas un pārāk spilgti saules stari. Tuvojas ziema un es ar katru ķermeņa šūnu jūtu, ka nāk mans laiks un tā, kā tagad esam Kristas lauciņā, kauliņi krīt manā labā. Eiforija,harmonija un pārējās tabletes.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru