Slapjas kājas

Tā enerģētika, ko viens cilvēks var otram sniegt vienkārši nepasakot neko, esot blakus, klusējot vai pasmaidot ir neizmērojama nevienā kontinentā un nevienā zinātnieka būrītī. Varbūt es mazliet naiva ceru, ka mani kāds vienmēr paglābs no nepareizās izvēles, bet dažas rokas, kas mani sargā patiešām ir visstiprākās un esot kopā ar šiem cilvēkiem, liekas, ka brīnumiem ir vara, ātrums ir nebeidzams un vējš paslēpies mūsu matos. Tā rudens smarža, kas strāvo dzīslās un lai gan lapas vēl ir zaļas un mani odziņu gumijnieki vēl snauduļo, liekas-sen nav bijis tik labi kā ir-tieši te un tagad.