piektdiena, 2015. gada 12. jūnijs

Griba ir kliba

Gribas izlēkt no pūļa,
Bet vienmēr lēcienā sanāk samīt savu resno pēdu.
Gribas pateikt pareizo atbildi,
Bet vienmēr attopos neīstajā kabinetā.
Gribas samīlēties līdz ausīm,
Bet kaut kā visi beigās esam piečakarēti.
Pārāk daudz vēlmes un liriskās pauzes pirmdienās,
Lai pēc trim gadiem varētu atgriezties ar ziediem.
Viņai vairs ne vīnu lakt,
Ne gudri tērzēt ar savu seju spogulī.
Var jau sākt jaunu dzīvi
Un nokrāsot matus,
Bet vai drīzāk nevajadzētu noskūt pliku pauri?
Gribas paklusēt jūkot prātā,
bet melot sev ir tik skaisti.
Gribas izgaršot dziesmas,
Paostīt bailes,
Un dzirdēt bildes,
Bet tādu laimi mirstīgs nevar gūt.
Ak, es nabags tāds,
Nebūs man īpašam būt.

Gribas pakāpties augstāk,
Bet ķeblītis vienmēr otrās biksēs palicis.
Gribas talantīgam lauros gulties,
Bet kaut kā aizmirsu pacensties.