līnijas iesloga Tavās rokās,
mākslīgais komforts aizlej šaubas citos traukos.
Es vienmēr esmu redzējusi skaidri,
bet manas acis ir ciet,
man tikai izlikās.
Tur, pāri ielai, stāv Tavas tukšās acis,
Tu mani atstāji svešiem skatieniem,
glāstiem, Tu pārdevi mani vientulībai.
Esmu nepareza izskata kaķis,
aizsien maisam galu,man vietas nav,
esmu tas, kas no mums palicis pāri.
Rudens koki kliedz galvā rupjus vārdus,
Tu skrien prom,
es gaidu sniegu,
lai Tavas pēdas vestu peklē,
bet nespēju iet pretim tukšumam.
Manā galvā koki kliedz,
Tu mani neredzi,
es neesmu,
Tavā mākslīgajā pasaulē manai balsij nošu nav.
Pulss spiež,
es kliedzu,
Tavā pasaulē manai balsij nošu nav.
