Ko nozīmē pieskāriens, ja sasveicināmies ar miljons rokasspiedieniem ik dienas. Kas ir smaids, ja kā spožu izkārtni prezentējam to katram garāmgājējam ceļā uz mājām, kad lapas, mazliet kautrīgi dejo visapkārt un vējš turpina dzenāt manas domas pār trotuāriem, māju jumtiem un zemapziņas tālākajām zvaigznēm. Kādu vietu mūsu dzīvē ieņem katrs cilvēks, kura smaids un pieskāriens liek notrīsēt katrai ķermeņa šūniņai ikreiz, kad tiekamies, nenozīmīgi šodien, parīt vai pēc 10 gadiem. Dažreiz naktīs, kad ielas, kailas un laternu atspīdētas, salst zem mana balkona un gaisā jūtami ziemas leduselpas sveicieni, es prātoju, kuras kļūdas manā dzīvē ir bijušas īstās un kuras liktenīgās. Ir teiciens, ka jaunais vienmēr ir labāks, bet kā mēs varam būt tik droši? Ja nu kāds, ar kuru kopā esi juties kā Spārnā, bet lauzis tos savas muļķības vai spītības, vai varbūt vienkārši apstākļu dēļ , ir bijis tas cilvēks, ar kuru Tev bija lemts palikt debesīs vēl mirkli ilgāk? Kā lai zina, kad, kā saldinātās romantiskās filmās, ejot katram uz savu pusi, atskatīties un skriet, lai lūgtu piedošanu vēl pēdējo reizi vai uzaicinātu uz pēdējo(pirmo) kafijas tasi divatā? Ir mirkļi, kad liekas, ka blakus ir īstais cilvēks, bet kā zināt, kad spert īsto soli tuvāk nākotnei? Nākotnei, kur sniegpārslas varētu virmot visapkārt diviem stāviem, kuri pusotru stundu nespēj atvadīties uz mājas sliekšņa. Nākotnei, kur smiekli un siltas tējas krūzes līdz rīta gaismai, piejauktas interesantām sarunām, kļūtu par ieradumu. Nākotnei, kuru Tu varētu iedomāties tikai ar šo cilvēku, jo, esot kopā ar viņu, šķiet, ka pārējā pasaule ir paņēmusi atvaļinājumu un palikusi pelēkajā ikdienā. Dejas laternu gaismā, kas vairākumam varētu šķiet pārāk sapņainas, bet par romantiku smejas tikai tie, kuri nav to izjutuši.
Liekas, klubu,interneta, 20 gadnieku pasaulē, reti kurš vēl atceras, kas ir īsta romantika, kas ir tā neaprakstāmā un šķietami muļķīgā tauriņu sajūta vēderā, kad nespēj saprātīgi domāt, nespēj nesmaidīt, nespēj aizmigt vai pamosties neatstājot tā cilvēka vārdu uz savām lūpām.
Ja Tev kāds patīk, ja domā par viņu, lasot šos vārdus, pārsteidz un ierodies ciemos ar siltu kafiju, sagādā savu mix cd kā 80ajos,uzaicini uz romantiskām vakariņām vai pilnīgi otrādi uz trakāko piedzīvojumu, kuru varēsiet atcerēties vēl ilgi.Riskē un sper pirmo soli, jo pasaule ir pārāk sasalusi, lai to turētu zem sniega vēl ilgāk.

Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru