Līkloči dzīves ceļā, kad piedzimstam, aizvadām savus vecākus, radot jaunu dzīvību, kuri būs kopā līdz mūsu pēdējam smaidam un arī tie radīs kādu jaunus sirdspukstus.Nebeidzamais aplis.
Vai tad mēs nesniedzamies pēc apļveida dzīves ik dienas? Satiekoties ar miljons cilvēkiem un pirmajā randiņā vienmēr pielietojot tos pašus teicienus, signālus un pieskārienus? Aplis. Katrus Ziemassvētkus skatoties vienas un tās pašas filmas. Gada aplis. Rakstot dienasgrāmatas. Atmiņu pārlasīšanas aplis. Uzticoties cilvēkiem, kuri mūs vairakkārt pievīluši. Muļķu aplis. Nemaz nerunājot par otro iespēju, kas ir vistīrākais un dabā sastopamākais aplis. Kur sākās, tur noslēgsies, arī saturs parasti paliks vien tas pats, atšķirība tikai tā, cik reizes šoreiz zīmuļa gals iespiestajām brūcēm pāri savu krāsu vilks.
Nav komentāru:
Ierakstīt komentāru